Slimnieku sakraments ar Dieva žēlastībām stiprina cilvēka dvēseli un miesu kā vecuma nespēkā, tā arī nopietnas slimības gadījumā.
Piešķirot Slimnieku sakramentu, priesteris lūdzas un svaida ar svētītajām eļļām slimnieka pieri un rokas. Ja slimnieks, kas saņēmis svaidīšanu, atgūst veselību, viņš var, no jauna smagi saslimstot, atkal saņemt šo sakramentu.
- Smagi slimajam ir nepieciešama īpaša Dieva žēlastība, lai dvēseles nemiera brīdī viņš nekļūtu mazdūšīgs un, kārdināšanām uznākot, nepazaudētu ticību. Tāpēc ticīgajiem, kas ir saslimuši, Kristus sniedz Slimnieku sakramentu kā īpašu aizsardzības līdzeklī.
- Šī sakramenta rits, kas nes Dieva žēlastību un ir tās ārējā zīme, sastāv no ceremonijām, ko izpilda Baznīcas priesteri, uzliekot slimajiem rokas, lūdzoties un svaidot slimniekus ar svētītām eļļām.
Apustuļa Jēkaba vēstulē teikts, ka ar sv. eļļām ir jāsvaida slimnieki, lai viņus pieceltu un glābtu. Tātad ir jāpanāk, lai Slimnieku sakramentu saņemtu tie ticīgie, kam slimība vai vecums nopietni apdraud veselību.
Šo sakramentu var atkārtot, ja slimnieks pēc tā saņemšanas bija atveseļojies un ir atkal saslimis. To var otrreiz saņemt arī tad, ja kādu laiku turpinās tā pati slimība un slimnieka stāvoklis ir pasliktinājies. Slimnieku sakramentu var saņemt arī pirms ķirurģiskās operācijas, ja tās iemesls ir bīstama slimība. Veci cilvēki, kuriem spēki ir stipri izsīkuši, var saņemt šo sakramentu, ja arī bīstamas slimības tiem nebūtu. Bērni var saņemt Slimnieku sakramentu tai vecumā, kad viņi jau saprot un kad Šis sakraments tiem var būt derīgs.
Ticīgiem ir pašiem jālūdz Slimnieku sakramentu, kad ir pienācis laiks, un lai viņi to pieņem ar pilnu ticību un dievbijību, nepakļaujoties sliktajam ieradumam atlikt to uz vēlāku laiku. Slimniekiem, kas ir zaudējuši samaņu vai prāta spējas, var dot šo sakramentu, ja pamatoti var pieņemt, ka, būdami pie apziņas, viņi ka ticīgie būtu vēlējušies to saņemt.